Saskaņā ar dažādiem pēdējā laikā vairākās valstīs (tai skaitā ASV un dažās Eiropas valstīs), izglītotības un erudīcijas līmenis iedzīvotāju vidū ar katru gadu arvien vairāk krītas. Izņēmums ir Āzijas valstis, – raksta Helsingin Sanomat.
Statistika, ko apkopojusi Beloitas koledža ASV (Beloit college), liecina, ka ievērojama daļa jauno amerikāņu ar grūtībām raksta ar rakstītiem burtiem. Jāatgādina, ka prasme rakstīt ar roku ir viena no galvenajām sīkās motorikas izpausmēm, kura, savukārt, ir cieši saistīta ar runas centriem galvas smadzenēs, un šo runas centru attīstība nesaraujami korelē ar vispārējo personas garīgo un intelektuālo attīstību.
Līdzīga degradācija novērojama arī Eiropas jauniešu vidū. No pusaudžiem gandrīz 20% izjūt lielākas vai mazākas grūtības ar lasīšanu vai rakstīšanu.
Arī mūsu kaimiņvalstī Krievijā ir veikti jauniešu inteliģences pētījumi, kuri uzrāda, piemēram, ka trešdaļa aptaujāto uzskata, ka Saule griežas ap Zemi. Cerams, respondenti šo aptauju aizpildījuši ar veselīga humora devu un šīs atbildes nav bijušas domātas nopietni. Šķiet, ka šim jautājumam nav nekāda sakara ar lasītprasmi vai spēju rakstīt ar roku, tomēr savā logopēda darbā nācies daudzreiz pārliecināties, roku motorikai ir ciešas saites ar vārdu krājumu un bērna garīgo attīstību.
Šādi pētījumi netiek veikti pirmoreiz, un kā iemesls šādiem rezultātiem tiek minēts pamatā spilgtu vizuālu tēlu pārbagātība saziņā (piemēram, Instagram, Youtube, citi videohostingi, ļoti spilgtas un krāsainas reklāmas, skārienjūtīgie telefoni ar spilgtām ikonām utt.), kas pamazām aizstāj tekstuālās informācijas lomu mūsdienu sabiedrībā, tādā veidā sniedzot smadzenēm lāča pakalpojumu. Arī pati tekstuālā informācija degradē – ne velti pēdējos gados runājam par tā saucamo “sms paaudzi”, kas raksta gramatiski nepareizi un ar relatīvi nabadzīgu vārdu krājumu.
No otras puses, protams, ir pētījumi, ka kopš 1930.-1940.gada cilvēces IQ ir audzis (tā saucamais Flinna efekts), tomēr šai parādībai ir arī kritiķi, kas šo efektu vairāk saista ar izglītības pieejamības palielināšanos, tādējādi samazinot analfabētu vai zemu izglītotu indivīdu īpatsvaru sabiedrībā, un apgalvo, ka izglītoto indivīdu vidū IQ krītas, vienlaicīgi pasliktinoties arī pašai izglītības kvalitātei.
Kā rīkoties šādā situācijā un kā pretoties modernā mārketina spiedienam likt sabiedrībai “peldēt pa straumi”? Nekas jauns jau pasaulē nav izdomāts – svarīgi ir nodarbināt smadzenes, pēc iespējas vairāk lasot, rakstot, mācoties valodas, kā arī apgūstot jaunas iemaņas – darīt jebko, kas liek mūsu un mūsu bērnu smadzenēm darboties un neļaut tām atslābt.
18.10.2013
