Home   Raksti   Kad nepieciešama logopēda palīdzība

Kad nepieciešama logopēda palīdzība

25596233_mArvien vairāk bērnu skolas gaitas uzsāk ar nopietnām logopēdiskām problēmām, ko vajadzēja labot jau bērnudārza vecumā.

Kāpēc tā notiek? Kā pareizāk būtu rīkoties vecākiem, ja viņus bērna (ne)runāšanā kaut kas tomēr satrauc?

Tātad – kad nepieciešama logopēda palīdzība?

Konsultē logopēdes Evija Puga un Inta Laķe.

Runas traucējumu pazīmes logopēdes Evijas Pugas skatījumā
Bez ievērības nedrikstētu atstāt:
– ja viena gada vecumā bērns nespēj izteikt nevienu vārdu un neizpilda/nesaprot vienkāršus rīkojumus (iedod, parādi, atnes);
– ja viena gada un 4 mēnešu vecumā nespēj nosaukt mammu par mammu un tēti par tēti;
– ja viena gada un 9 mēnešu vecumā nespēj izteikt 5-6 apzinātus vārdus;
– ja divu gadu vecumā nevar parādīt ķermeņa daļas, kuras viņam nosauc; ja nespēj izpildīt sarežģītus lūgumus (aizej uz istabu un atnes grāmatu), neatpazīst tuviniekus fotogrāfijās;
– ja divu gadu un 6 mēnešu vecumā neizprot atšķirību starp liels un mazs;
– ja trīs gadu vecumā nevar pastāstīt īsu dzejolīti vai pasaku, nespēj noteikt, kurš no priekšmetiem ir vislielākais, nespēj pateikt savu vārdu un uzvārdu;
– ja četru gadu vecumā nezina krāsu nosaukumus, nespēj noskaitīt nevienu dzejoli.

Noteikti – pie ārsta
Logopēdiskās problēmas bērniem bijušas visos laikos, jo tām ir arī objektīvi cēloņi (ne tikai visu jauno tehnoloģiju ienākšana bērna dzīvē, kad vecāki arvien mazāk mūsdienāspavada laiku kopā ar bērniem, lasot un sarunājoties). Iemesls tam var būt kāda pārslimota slimība grūtniecības laikā, smagas dzemdības, skābekļa bads, agrīni attīstības traucējumi, ģenētiski iedzimtas problēmas, neiroloģiskas vai citas saslimšanas, ilga knupīša lietošana, nepareizs sakodiens. Rezultātā bērns slikti runā, runas un valodas attīstība viņam norit kavēti.

Pirmsskolas vecuma bērni neizrunā skaņas, tās jauc vai aizstāj ar citām. Logopēdu vajadzētu apmeklēt:
– pirms došanās uz skolu, lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam, runas aparāta attīstību, runas muskulatūras tonusu un mēles aites garumu;
– ja bērns sācis runāt pārāk vēlu (pavisam noteikti, ja ap triju gadu vecumu bērns runā tikai zilbes vai dažus vārdus);
– ja bērns aug ģimenē, kur mātei un tēvam ir atšķirīgas dzimtās valodas;
– bērniem ar sakodiena problēmām, paaugstinātu muskuļu tonusu, īso mēles saitīti, trūkstošiem priekšzobiem – runas defektu veidošanas profilaksei (zobu korekcija, sakodiena korekcija būtu jānogaida nomainās piena zobi, te var konsultēt ortodonts);
– ja bērna vecākiem ir vai reiz bijušas runas problēmas;
– ja bērns šļupst;
– ja neizrunā skaņas vai izrunā tās nepareizi (vai aizvieto ar citām);
– ja bērns divarpus, trīs, četru gadu vecumā runā savā valodā, kuru saprot tikai ģimenē; ja divu, divarpus gadu vecumā bērna vārdu krājumā ir tikai daži desmiti vārdu;
– ja šķiet, ka bērna runa atšķiras no viņa vienaudžu runas, bērnam rodas saskarsmes problēmas un viņš noslēdzas sevī;
– skolēns nepareizi lieto dzimtes, laikus un skaitļus, teikumos ir nepareiza vārdu secība, viņš nelieto prievārdus;
– ir runas ritma, tempa un intonācijas traucējumi (ļoti ātra runa, vārdiem tiek norautas galotnes, vai arī runa ir ļoti lēna ar nepareizu izrunu un patskaņu stiepšanu).
– ja bērns stostās. Labi, ja tas tiek pamanīts agrīni, jo tad ir vieglāk koriģēt šo traucējumu. (Šis gan ir viens no vissmagākajiem gadījumiem un prasa iesaistīt arī psihologu, neirologu un fizioterapeitu). Dažiem bērniem nelielas stostīšanās pazīmes parādās ap triju gadu vecumu.

Jo vēlāk bērns nonāk logopēda kabinetā, jo ilgāku laiku prasa runas korekcija. Tāpēc pie logopēda jāvēršas pēc iespējas ātrāk, nekādā gadījumā negaidot to mirkli, kad bērnam jau jāsāk skolas gaitas (kaut logopēds strādās arī ar septiņgadīgiem un vecākiem bērniem). Var gadīties, ka runas problēmas tiešām pāriet pašas no sevis, bet uz to var cerēt tikai tad, ja bērns pats saprot un mēģina atdarināt pareizu skaņu. Bet arī tad jāskatās, kādas ir runas grūtības – vai bērns neizrunā tikai vienu skaņu s vai arī r, jo šo skaņu pareizi izrunāt var iemācīt tikai logopēds. Ja to atstāj pašplūsmā, var sanākt, piemēram, franču “r”.

Un vēl – pirms sākt mācīties svešvalodu, logopēdi aicina vispirms novērst dzimtās valodas runas traucējumus.

Ko dara logopēds?

Logopēds ir valodas un runas korekcijas pedagogs, kas nodarbojas ar valodas un runas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem, un kurš strādā gan skolās, gan bērnudārzos, gan arī privātpraksēs. Pie logopēda nosūta arī ģimenes ārsts, taču ar ģimenes ārsta nosūtījumu rindas ir garas.Reizēm vecāki paši pamana, ka bērna valoda ir neskaidra, un dodas taisnā ceļā pie logopēda. Taču nereti gadās, ka vecāki pat neiedomājas, ka viņa bērnam būtu vajadzīga logopēda palīdzība – viņi jau pieraduši pie bērna runas.

Pie logopēda jāvēršas, negaidot, kad bērnam jāsāk skolas gaitas.

Nodarbības pie logopēda var plānot individuāli un grupās (3-5 bērni). Tajās tiek vingrināta sejas muskulatūra, lūpas, mēle, veicot dažādus artikulācijas vingrinājumus. Jaunākiem bērniem nodarbības notiek spēļu veidā. Tiek vingrināta arī pirkstu sīkā muskulatūra. Kādam bērnam pietiks ar vienu nodarbību, citam būs nepieciešams pusgads vai gads. Nodarbībā ne vien iemāca izrunāt skaņu, bet arī sarunāties; tiek paplašināts vārdu krājums, apgūti gramatikas pamati, attīstīta runas dzirde, nostiprināts elpošanas un balss aparāts un veicināts domāšanas process.

Mammu stāsti:
Mazais runāja savā valodā.
Ilze Puriņa: Triju gadu vecumā mans bērns slikti runāja, viņam bija mazs vārdu krājums, proti, mazais runāja pats savā valodiņā. Devāmies pie logopēdes Rīgā, pēc tam privātas nodarbības mūsu pašu pilsētā. Logopēde ieteica aizbraukt arī uz Dzirdes centru Rīgā, un tur dakteres ieteica bērnu laist speciālā bērnudārzā (mēs tā arī izdarījām), ieteica arī vingrinājumus, ko veikt mājās. Tagad jau pagājuši divi gadi, bērna valodiņa ir krietni uzlabojusies, taču joprojām mums jāstrādā pie līdzskaņu izrunas.

Rezultāts – jau pēc mēneša.
Lāsma Strautmane: Manam dēlam ir seši gadi, septembrī jāiet pirmajā klasē. Pērn nogalē nolēmu viņu vēl papildus vest pie logopēda, jo ar vienu reizi nedēļā, ko nodrošināja bērnudārzs, nepietika. Dēls nemācēja izrunāt mīkstinātās skaņas ķ, ģ, ļ, arī teikumus veidoja haotiski. Jau pēc mēneša (logopēdu apmeklējām trīsreiz nedēļā) bija jūtami rezultāti – bērns bija iemācījies izrunāt skaņas. Taču mēs arī mājās cītīgi veicām logopēda ieteiktos vingrinājumus.
Es visiem vecākiem ieteiktu aizvest pie logopēda, pat ja tikai šķiet, ka bērns nesaka kādu skaņu vai saka nepareizi. Jo ātrāk šo problēmu risina, jo labāki ir rezultāti.

Svarīgi atrast īsto logopēdu
Sanita Jurase: Mana meita ilgi nerunāja; iemeslu sākām meklēt jau pusotra gada vecumā, jo nebija pat bērniem raksturīgā gu-gu perioda. Pediatrs tikai pēc mana lūguma rakstīja nosūtījumus pie speciālistiem, jo par lielu problēmu to neuzskatīja. Bijām pie homeopāta, trīs reizes Dzirdes centrā, kur teica ka bērnam ar dzirdi viss normas robežās. Pēc ārstu ieteikuma izoperējām adenoīdus, jo bieži bija vidusauss iekaisumi. Encefalogramma liecināja, ka ar smadzeņu darbību viss kārtībā. Neviens nevarēja pateikt, kāpēc pilnīgi vesels bērns nerunā. Biju pat divas reizes pie atrologiem – abi atzina, ka bērns ir absolūti normāls, tikai sāks runāt mazliet vēlāk. Tas man bija kā balzams dvēselei, taču nekādā gadījumā nebija iemesla, lai apsēstos un neko vairs nedarītu, domājot – gan jau viss atrisināsies pats no sevis.
Tagad jau otro gadu divreiz nedēļā ejam pie logopēda. Uzskatu, ka labu logopēdu ir maz un jāatrod tāds, kuram bērns uzticas un iet ar prieku! Strādājam arī daudz mājās.
Tagad Katrīnai ir pieci gadi un viņa vismaz var izteikties un visu ko pastāstīt. Šobrīd lielākā problēma ir daži burtu salikumi – kāds burts pazūd. Ticu, ka līdz brīdim, kad būs jāsāk iet skolā, mana meita runās perfekti. Tagad pati esmu priecīga, ka tik laikus pamanīju problēmu un sāku kaut ko lietas labā darīt.

IETEIKUMI VECĀKIEM, LAI PALĪDZĒTU BĒRNAM RUNĀT PAREIZI
– runāt ar bērnu pareizi un skaidri;
– nelietot pieaugušā runā deminutīvus (pamazināmās formas);
– ja bērns savā valodā pasaka kādu vārdu, neatkārtot to bērna valodā, bet skaidri pieaugušā valodā, piemēram, bērnam krūzīte ir , bet vecāks pārjautā “Tu vēlējies krūzi?”;
– skatīties, cik ilgi bērns vēlas knupīti – tas arī var veicināt nepareizu skaņu veidošanos;
– lasīt bērnam priekšā pasakas, dzejoļus, dziedāt kopā ar bērnu;
– ierobežot mobilot telefonu, planšetdatoru lietošanu maziem bērniem, jo īpaši tiem, kuru runa tikai attīstās. Pirksti slīd pa ekrānu, bet tos vajadzētu nodarbināt veidojot, zīmējot, lokot, līmējot un plēšot, griežot papīru, nevis slidinot tos pa skārienjūtīgajiem ekrāniem.

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *


*